Fotogrāfija kā vēsturiskais liecinieks

Pirmais pasaules karš bija pirmais liels konflikts, kurā fotogrāfija spēlēja nozīmīgu dokumentācijas lomu. Arī latviešu strēlnieki tika fotografēti — gan profesionāli frontē strādājoši fotografi, gan paši karavīri, kuriem bija kabatas fotoaparāti. Šīs fotogrāfijas šodien ir neaizstājams avots vēsturnieku darbā un plašākas sabiedrības izglītošanā.

Kur glabājas vēsturiskās fotogrāfijas?

Latviešu strēlnieku fotogrāfijas un dokumenti šodien atrodas vairākās institūcijās:

  • Latvijas Nacionālais vēstures muzejs — plašs krājums ar oriģinālajiem attēliem, stikla negatīviem un albūmiem
  • Latvijas Kara muzejs — militārai vēsturei veltīts krājums ar fotogrāfijām, kartēm un dokumentiem
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka (digitālā kolekcija) — daļa materiālu pieejama digitāli portālā periodika.lv
  • Latvijas Valsts vēstures arhīvs — amatieru un kara fotografi atstājuši bagātīgu kolekciju
  • Privātas ģimeņu kolekcijas — daudzās Latvijas ģimenēs joprojām glabājas senči-strēlnieki attēlojušās fotogrāfijas

Ko attēlo saglabājušies attēli?

Grupas portreti

Ļoti izplatītas ir grupu fotogrāfijas, kurās karavīri pozē kopā — gan formālas, gan neformālas. Šie attēli ļauj redzēt formas tērpus, ekipējumu un seja izteiksmes, kas nodod cilvēcisko dimensiju kara statistikai.

Ikdiena tranšejās

Neliela, bet vērtīga daļa fotogrāfiju dokumentē kaujas ikdienu — sadzīves vietas tranšejās, ēdiena gatavošanu, atpūtu starp kaujām un medicīnisko aprūpi. Šie attēli parāda, ka strēlnieks nebija tikai kaujas mašīna, bet cilvēks, kurš mēģināja sagādāt mierinājumu un normalitāti ārkārtējos apstākļos.

Komandieri un virsnieki

Vairāki nozīmīgi komandieri ir dokumentēti fotogrāfijās. Virsnieku attēli bieži tika izmantoti plakātiem, preses materiāliem un propagandas vajadzībām. Tie palīdz identificēt konkrētas personas, sasaistot cilvēkus ar vēstures notikumiem.

Aizmugures zona un apbalvošana

Fotogrāfijās fiksētas arī apbalvošanas ceremonijas, kur strēlnieki saņem krustus vai medaļas. Šie attēli bieži vien ir dokumentēti ar datumiem un vietām, kas tos padara par vērtīgiem vēsturiskajiem avotiem.

Digitalizācijas nozīme

Pēdējo gadu laikā aktīvi tiek digitalizētas vēsturiskās kolekcijas. Tas nozīmē, ka cilvēki visā pasaulē — tostarp Latvijas diasporas pārstāvji — var piekļūt šiem materiāliem tiešsaistē. Digitalizācija arī nodrošina, ka vēsturiskās fotogrāfijas netiek neatgriezeniski zaudētas laika un fiziskās bojāšanas dēļ.

Kā identificēt sencis strēlnieka fotogrāfijā?

Ja ģimenē ir vecas kara laika fotogrāfijas un rodas jautājums, vai attēlotā persona bijusi latviešu strēlnieks, var vērst uzmanību uz:

  1. Formas tērpa stilu un krāsu (pelēkzaļš Krievijas armijas modelis)
  2. Apkakles nozīmēm vai epoletes zīmēm
  3. Ieročiem vai ekipējuma detaļām
  4. Fotogrāfijas aizmugurē uzrakstīto datumu, vietu vai fotogrāfa zīmogu
  5. Konsultāciju ar Latvijas Kara muzeja speciālistiem

Latvijas Kara muzejs un arhīvi labprāt palīdz iedzīvotājiem identificēt fotogrāfijās redzamos karavīrus un atrast vairāk informācijas par saviem senčiem.