Apbruņojums — Krievijas impērijas standarts
Latviešu strēlnieki kā Krievijas impērijas armijas sastāvdaļa saņēma standarta Krievijas armijas apbruņojumu un ekipējumu. Tas nozīmēja, ka viņu bruņojums bija identisks vai ļoti līdzīgs pārējai Krievijas kājniecībai, tomēr daži aspekti bija specifiski, ņemot vērā vietējos apstākļus.
Galvenais kājnieku ierocis: Mosin-Nagant šautene
Latviešu strēlnieku galvenais kaujas ierocis bija Mosin-Nagant 1891. gada šautene (Трёхлинейная винтовка образца 1891 года). Šis uzticamais ierocis kalpoja visiem Krievijas armijas kājniekiem:
- Kalibrs: 7,62 mm
- Šaušanas ātrums: aptuveni 10–15 šāvieni minūtē
- Efektīvais tālums: līdz 500 metru
- Bajonete: četršķautņu duncis, ko varēja piestiprināt kaujai tuvā distancē
Tīreļpurvā un mežainā apvidū strēlnieki cīnījās arī tranšeju kaujās, kur bajonete un rokas granātas bija tikpat svarīgas kā šautene.
Automātiskie ieroči un artilērija
Lai arī kājniekiem pārsvarā bija šautenes, latviešu strēlnieku vienībām bija pieejami arī citi ieroči:
- Ložmetējs Maxim M1910 — smagais ložmetējs, ko izmantoja aizsardzības pozīcijās un uzbrukumos uz triumfālajiem punktiem
- Madsen ložmetējs — vieglāks, mobilāks ložmetējs
- Artilērija — 76 mm lauka lielgabali atbalstīja kājniekus, lai gan artilērijas atbalsts bieži bija nepietiekams
- Mīnmetēji — ierakumu kaujām īpaši piemērotas sistēmas
Forma un ģērbšanās
Pirmajā pasaules karā latviešu strēlnieki valkāja standarta Krievijas armijas formu, tomēr ar dažiem atšķirīgiem elementiem:
| Apģērbs | Apraksts |
|---|---|
| Virsjaka (gymnastyorka) | Zaļganpelēka auduma jaka ar stāvu apkakli |
| Šinelis | Pelēkzaļa vilnas mēteļa tipa virsdrēbe |
| Papaha | Kažokādas cepure aukstam laikam |
| Zābaki | Augsti ādas zābaki |
| Ziemas ekipējums | Papildus vilnas cimdi, baltie maskas uzvalki |
Gāzes kara realitāte
Pirmais pasaules karš bija pirmais konflikts, kurā ķīmiskie ieroči tika izmantoti plaši. Arī latviešu strēlnieki saskārās ar gāzes uzbrukumiem Rīgas frontē. Viņiem tika izsniegtas primitīvas gāzes maskas — sākotnēji tikai mitras marles saites, kas lāgā neaizsargāja.
Vēlāk tika ieviesta uzlabota M1916 tipa maska, taču ar tās piegādi bieži bija problēmas. Gāzes uzbrukumu brīdinājuma signāli — zvaniņi, klauvēšana pa metālu — bija standarta procedūra latviešu tranšejās.
Ekipējums ikdienas dzīvei frontē
Papildus kaujas ekipējumam katram strēlniekam bija jānes arī ikdienas dzīvei nepieciešamās lietas: ūdens flakons, ādiņa maisiņš, pārtikas rezerves, nazis, šuvumu piederumi un, ja paveicās — dažas personiskas lietas no mājas. Smagā soma bieži vien svēra vairāk nekā 30 kilogramu.